Galvenās atšķirības starp pašnodarbināto un individuālo komersantu
Cik vēlies aizņemties?
3000
Kad plāno atdot?
120 mēn.

89.91 €/mēn.

Ikmēneša
maksājums

Kredīts Tev

Latkredits Blogs

Jaunumi finanšu nozarē, mūsu pakalpojumi un ikdienas padomi darbībās ar finansēm

Atgriezties uz sākumu
14.10.2024

Galvenās atšķirības starp pašnodarbināto un individuālo komersantu

Uzsākot savu uzņēmējdarbību, jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi un jānokārto dažādas formalitātes. Viens no svarīgākajiem lēmumiem, kas jāpieņem – kuru uzņēmējdarbības formu izvēlēties? Tad, ja esi nolēmis kļūt par pats par savu priekšnieku, savu darbību vari reģistrēt kādā no divām uzņēmējdarbības formām: pašnodarbinātais (saimnieciskās darbības veicējs) vai individuālais komersants (IK). No Tava lēmuma būs atkarīgs gan reģistrācijas process, gan atbildības nākotnē, tādēļ lēmums jāpieņem ļoti rūpīgi un pārdomāti. Tomēr neuztraucies –mēs Tev palīdzēsim! Šajā rakstā stāstām, kādas ir galvenās atšķirības starp šiem diviem statusiem.

Statusu priekšrocības un trūkumi:

Pašnodarbinātā un individuālā komersanta priekšrocības un trūkumi ir gana līdzīgi, bet starp tiem ir arī pāris atšķirības. Galvenās šo statusu priekšrocības un trūkumi:

Pašnodarbinātā priekšrocības:

  • Vienkāršs reģistrācijas process;
  • Zems sākotnējais finansiālais ieguldījums;
  • Drīkst pieņemt lēmumus vienpersoniski.

Pašnodarbinātā trūkumi:

  • Par saistībām atbild ar visu savu personisko mantu;
  • Atkarībā no izvēlētā nodokļu režīma, ja ienākumi mēnesī ir minimālās algas apmērā vai lielāki, tad var būt augsts nodokļu slogs;
  • Var būt sarežģīti piesaistīt lielāku finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Individuālā komersanta priekšrocības:

  • Drīkst darboties kā fiziska persona;
  • Vienkārša un ērta grāmatvedības kārtošana
  • Drīkst pieņemt lēmumus vienpersoniski.

Individuālā komersanta trūkumi:

  • Par saistībām atbild ar visu savu personisko mantu;
  • Ierobežotas uzņēmējdarbības paplašināšanas iespējas;
  • Ierobežoti uzņēmējdarbības finanšu līdzekļi un finansiālās iespējas.

Reģistrācijas process un izmaksas:

Reģistrācija kā pašnodarbinātajam:

1. Reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID)

Reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā iespējams gan klātienē, kādā no klientu apkalpošanas centriem, gan attālināti, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Visbiežāk personas par pašnodarbināto izvēlas reģistrēties attālināti – lai to izdarītu, sākumā ar savu eID karti vai internetbankas piekļuvi jāpiesakas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Sadaļā ''Dokumenti'' jāizvēlas ''No veidlapas'' un jāaizpilda ''Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapu''. Aizpildītā veidlapa jāiesniedz elektroniski.

2. Nodokļu režīma izvēle

Jāizvēlas piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu: vispārējo nodokļu maksāšanas kārtību, mikrouzņēmumu nodokli vai samazināto patentmaksu.

3. Bankas kontu reģistrācija

Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz informācija par saimnieciskās darbības norēķinu kontiem, kas ir atvērti Latvijā un ārvalstīs. Pašnodarbinātais, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, var izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, automatizējot nodokļu nomaksu. Ja nepieciešams, reģistrē uzņēmuma bankas kontus.

4. Papildu reģistrāciju veikšana

Ja pašnodarbinātais plāno nodarbināt darbiniekus un/vai veidot struktūrvienības, arī tās nepieciešams reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā.

5. Ja nepieciešams, reģistrējas kā PVN maksātājs

PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas gan uzņēmumiem (juridiskām personām), gan pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskām personām), kas Latvijā:

  • Tirgo preces vai sniedz pakalpojumus;
  • Saņem pakalpojumus, par kuriem PVN jāmaksā pašam pakalpojuma saņēmējam (t.i. visi pakalpojumi, izņemot tos, kas minēti no Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20. līdz 30. pantam);
  • Iegādājas preces Eiropas Savienības teritorijā par summu, kas pārsniedz 10 000 eiro gadā.

Reģistrēties kā PVN maksātājam iespējams elektroniski, aizpildot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Lai to izdarītu, sākumā ar savu eID karti vai internetbankas piekļuvi jāpiesakas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Sadaļā ''Dokumenti'' jāizvēlas ''No veidlapas'', tad jāizvēlas ''Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas'' un jāaizpilda ''Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai''. Aizpildītais iesniegums jāiesniedz elektroniski.

Reģistrācija kā pašnodarbinātajam Valsts ieņēmumu dienestā ir bezmaksas un prasa aptuveni vienu stundu. Jārēķinās ar to, ka zināmu laiku (visbiežāk pāris dienas) prasīs arī dokumentu izskatīšana un statusa apstiprināšana. Tomēr atgādinām, ka pēc reģistrācijas pašnodarbinātajam jāmaksā nodokļi atkarībā no izvēlētā nodokļu režīma un gūtajiem ienākumiem!

Reģistrācija kā individuālajam komersantam:

1. Nosaukuma pārbaude

Nosaukums jeb firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Nosaukumam ir jābūt oriģinālam, kā arī jāatbilst vairākiem nosacījumiem, tādēļ pirms reģistrācijas tas vēlreiz jāpārbauda! Nosacījumus iespējams apskatīt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālā.

2. Adreses pārbaude

Komersanta juridiskā adrese ir adrese,  kuru komersants izmanto oficiālai saziņai. Komersantam ir jānodrošina korespondences saņemšana juridiskajā adresē. Arī adresei jāatbilst vairākiem nosacījumiem, tādēļ pirms reģistrācijas tas vēlreiz jāpārbauda! Nosacījumus iespējams apskatīt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālā.

3. Reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā

Reģistrēties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iespējams gan iesniedzot dokumentus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālā, gan nosūtot elektroniski parakstītus dokumentus e-adresē vai e-pastā, gan nosūtot dokumentus pa pastu. Visbiežāk individuālie komersanti izvēlas reģistrēties pakalpojumu portālā – lai to izdarītu, sākumā ar savu eID karti vai internetbankas piekļuvi jāpiesakas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālā. Tad jāaizpilda un jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā veidlapa nr. 2. „Pieteikums individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā”.

4. Ja nepieciešams, piesakās mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusam

Ja individuālais komersants vienlaikus ar reģistrāciju vēlas iegūt mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusu, tam jāpiesakās, atzīmējot to pieteikuma veidlapas KR2 8. punktā vai iesniedzot iesniegumu statusa iegūšanai.

5. Ja dokumenti tiek iesniegti papīra formātā, veic paraksta notariālu apstiprināšanu

Iesniedzot dokumentus papīra formātā, nepieciešams notariāli apliecināt parakstus uz pieteikuma veidlapas KR2. Parakstus var apliecināt pie notāra, bāriņtiesā pēc deklarētās dzīvesvietas (ja novadā, novada pilsētā vai novada pagastā nav notāra), parakstot ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.

6. Valsts nodevas apmaksa

Valsts nodevu iespējams apmaksāt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālā pēc pieteikuma sagatavošanas saskaņā ar pakalpojuma aprēķināto maksu. Gadījumos, kad dokumentus nevar iesniegt elektroniski, Valsts nodeva jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas reģistrācijai – to var izdarīt ar pārskaitījumu jebkurā bankā 2 dienas pirms dokumentu iesniegšanas e-pastā vai pa pastu. Valsts nodeva šobrīd ir 30 EUR.

7. Dokumentu iesniegšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz sekojoši dokumenti:

  • Nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiska piekrišana individuālā komersanta juridiskās adreses reģistrācijai (gadījumā, ja nekustamais īpašums nepieder individuālajam komersantam);
  • Apliecinājums par valsts nodevas apmaksu.

8. Ja nepieciešams, piesakas PVN nodokļa maksātāja statusam

Ja individuālais komersants vienlaikus ar reģistrāciju vēlas iegūt PVN nodokļu maksātāja statusu, tam jāpiesakās, iesniedzot iesniegumu reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

Reģistrācija kā individuālajam komersantam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā maksā no 30 EUR un prasa aptuveni 2-3 stundas. Jārēķinās ar to, ka zināmu laiku (visbiežāk pāris dienas) prasīs arī dokumentu izskatīšana un statusa apstiprināšana. Tomēr atgādinām, ka pēc reģistrācijas individuālajam komersantam jāmaksā nodokļi atkarībā no izvēlētā nodokļu režīma un gūtajiem ienākumiem!

Nodokļu un juridiskie apsvērumi:

Pašnodarbinātajiem un individuālajiem komersantiem piemēroti vairāki nodokļu režīmi. Tas, kuru izvēlēties, atkarīgs no darbības jomas, darbinieku skaita, apgrozījuma un ienākumiem, kā arī vēlamā atbildības līmeņa.

Pašnodarbinātajam:

  • Vispārējais nodokļu režīms. Jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% no ienākumiem līdz 20 004 EUR gadā un 23% no ienākumiem virs šīs summas, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 31.07% no ienākumiem mēnesī, ja tie pārsniedz minimālo algu (minimālā alga Latvijā 2024. gadā ir 700 EUR mēnesī, neapliekamais minimums – 500 EUR mēnesī). Ja ienākumi mēnesī nepārsniedz minimālo algu, tad jāmaksā 10% pensiju apdrošināšanai. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic reizi ceturksnī, iesniedzot pašnodarbinātā atskaiti, savukārt iedzīvotāju ienākumu nodoklis jāmaksā reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
  • Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms. Jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis 25% no apgrozījuma līdz 25 000 gadā. Nodoklis jāmaksā reizi ceturksnī, iesniedzot MUN ceturkšņa deklarāciju, vai, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI), tādējādi automatizējot nodokļa nomaksu.

Individuālajam komersantam:

  • Vispārējais nodokļu režīms. Tāpat kā pašnodarbinātajam, arī individuālais komersantam šajā režīmā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
  • Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms. Tāpat kā pašnodarbinātajam, arī individuālajam komersantam šajā režīmā jāmaksā mikrouzņēmumu nodokli 25% no apgrozījuma līdz 25 000 gadā.
  • Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms. Jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis 20% no peļņas. Nodoklis jāmaksā reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Gan pašnodarbinātais, gan individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Gadījumā, ja pašnodarbinātais nespēj pildīt savas saistības, kreditori var vērsties pret viņa personīgo īpašumu, savukārt gadījumā, ja individuālais komersants nespēj pildīt savas saistības, viņu īpašums var tikt izmantots, lai segtu uzņēmuma parādus.

Kopumā pašnodarbinātais un individuālais komersants ir ļoti līdzīgas uzņēmējdarbības formas – būtiskākā atšķirība ir reģistrācijas process. Ceram, ka šajā rakstā sniegtā informācija palīdzēs Tev pieņemt labāko lēmumu, lai varētu uzsākt veiksmīgu uzņēmējdarbību.

Oriģinālas biznesa idejas vari smelties mūsu rakstā ''5 oriģinālas biznesa idejas, kuras uzsākt bez liela kapitāla''. Nepieciešamas papildu finanses uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai? Latkredits.lv piedāvā tādu iespēju kā aizdevums uzņēmumiem. Tomēr atgādinām, ka ikviens aizdevums ir nopietnas saistības, tādēļ sākumā rūpīgi izvērtē gan visus iespējamos uzņēmējdarbības riskus, gan savas iespējas aizdevumu godprātīgi atmaksāt!

Atgriezties uz sākumu