Latkredits Blogs

Pašnodarbinātais vai individuālais komersants: kā izvēlēties un uzsākt savu biznesu

Uzsākot savu biznesu, nepieciešams pieņemt vairākus atbildīgus lēmumus. Viens no tiem – nolemt, kādu saimnieciskās darbības formu izvēlēties. Ja esi fiziskā persona, tad pastāv divas izvēles iespējas: pašnodarbinātais vai individuālais komersants. Šajā gadījumā nav vienas pareizās atbildes, jo lēmums atkarīgs no uzņēmējdarbības mērķa. Tomēr šo lēmumu vajadzētu pieņemt ļoti rūpīgi un atbildīgi, jo tas ietekmēs biznesa darbību, personīgo atbildību, kā arī iespējas piesaistīt finansējumu.

Šajā rakstā stāstām vairāk par pašnodarbināto un individuālo komersantu – skaidrojam šo formu galvenās atšķirības, kā izvēlēties sev piemērotāko statusu, kādu finansējumu iespējams piesaistīt katrai no šīm formām, kā arī kādi nodokļi jāveic katrā no šīm formām.

Pašnodarbinātais un individuālais komersants: Galvenās atšķirības

Lemjot starp pašnodarbināto un individuālo komersantu, var būt sarežģīti saprast, kādas ir šo statusu atšķirības attiecībā uz atbildību, reģistrācijas procesu, īpašnieku skaitu, peļņas/zaudējumu sadali, minimālo pamatkapitālu un uzņēmuma pārvaldi. Tomēr saprast šo statusu atšķirības ir ļoti svarīgi, jo tikai tā iespējams izvēlēties savai situācijai un darbībai atbilstošāko saimnieciskās darbības formu.

Kopumā pašnodarbinātais un individuālais komersants atšķiras tieši attiecībā uz reģistrācijas procesu – pašnodarbinātai personai ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ar personas kodu, savukārt individuālajam komersantam ir jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā, aizpildot veidlapu, reģistrējot uzņēmuma nosaukumu un veicot iemaksu par reģistrāciju. Pēc reģistrācijas procesa atšķiras arī šo saimnieciskās darbības formu nodokļu maksāšanas kārtība, par ko stāstām šī raksta sadaļā ''Nodokļi, kas jāmaksā pašnodarbinātajam un individuālajam komersantam''.

Kā izvēlēties sev piemērotāko statusu?

Lai varētu izvēlēties sev piemērotāko statusu, nepieciešams apdomāt un izvērtēt vairākus faktorus:

• Dibināšanas prasības. Pašnodarbinātais var veikt saimniecisko darbību savā vārdā jeb nedibinot speciālu saimnieciskās darbības veikšanai paredzētu subjektu, savukārt individuālajam komersantam var rasties pienākums reģistrēties Komercreģistrā kā individuālajam komersantam (IK) – izpildoties noteiktiem kritērijiem vai pēc brīvas izvēles.
• Pamatkapitāls. Ne pašnodarbinātajam, ne individuālajam komersantam nav noteikts pamatkapitāls.
• Iekšējā pārvalde un pārstāvība. Lēmumus gan pašnodarbinātais, gan individuālais komersants var pieņemt vienpersoniski.
• Peļņas sadale un zaudējumu segšana. Gan pašnodarbinātais, gan individuālais komersants peļnu sadala un zaudējumus sedz pats.
• Atbildība. Gan pašnodarbinātais, gan individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu (fiziskās personas) personisko mantu.
• Apgrozījums. Pašnodarbinātā apgrozījums gadā var sasniegt 40 000 eur, pretējā gadījumā ir pienākums reģistrēties kā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam, savukārt individuālā komersanta apgrozījums gadā var sasniegt 28 500 eiro, nereģistrējoties Uzņēmumu reģistrā, vai līdz 284 600 EUR, pretējā gadījumā ir pienākums reģistrēties Komercreģistrā.
• Darbinieku skaits. Pašnodarbinātais darbojas individuāli, savukārt individuālajam komersantam var būt līdz 5 darbiniekiem, nereģistrējoties Uzņēmumu reģistrā, vai vairāk, reģistrējoties Uzņēmumu reģistrā.

Kredīts uzņēmumam un tā pieejamība pašnodarbinātajiem un individuālajiem komersantiem

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru nepieciešams rast atbildi, uzsākot savu uzņēmējdarbību – vai un kur es iegūšu tam nepieciešamās finanses? Saprotams, ka ne visiem ir pieejams uzkrājums, kuru varētu izmantot uzņēmējdarbības mērķiem, taču, par laimi, ir pieejams tāds risinājums kā kredīts uzņēmumam.

Kredīts uzņēmumam ir aizdevuma veids, kas paredzēts dažādiem uzņēmējdarbības mērķiem: uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstībai, paplašināšanai u.c. Tas var būt noderīgs gan maziem, gan vidējiem uzņēmējiem, līdz ar to ir piemērots risinājums gan pašnodarbinātajiem, gan individuālajiem komersantiem. Kredīts uzņēmumam var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa aizdevums, tas atkarīgs no aizdevuma mērķa un situācijas. Lai varētu saņemt kredītu uzņēmumam, aizdevējs var lūgt iesniegt detalizētu aizdevuma mērķa aprakstu. Šādu aizdevuma veidu pašnodarbinātajiem un individuālajiem komersantiem piedāvā arī Latkredits.lv

Ļoti svarīgs faktors kredīta uzņēmumam piešķiršanā ir uzņēmuma kredītvēsture, jo pozitīva kredītvēsture var būt iemesls izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, savukārt negatīva kredītvēsture var būt iemesls aizdevuma atteikšanai. Lai veidotu pozitīvu uzņēmuma kredītvēsturi, vajadzētu ievērot sekojošo: visas finanšu darbības un saistības veikt godprātīgi; godprātīgi maksāt visus nodokļus; darboties oficiāli, saskaņā ar likumdošanu. Kredītvēstures kontekstā ļoti labs rādītājs ir, ja uzņēmums reiz jau izmantojis tādu iespēju kā aizdevums un to godprātīgi atmaksājis, jo tas liecina par uzņēmēja atbildību un disciplīnu.

Nodokļi, kas jāmaksā pašnodarbinātajam un individuālajam komersantam

Gan pašnodarbinātais, gan individuālais komersants drīkst izvēlēties starp diviem nodokļu režīmiem: vispārējais nodokļu maksāšanas režīms vai mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms.

Vispārējais nodokļu maksāšanas režīms

Jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), iesniedzot ceturkšņa atskaiti, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Abas šīs atskaites jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Sīkāk par iemaksām:

• Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: jāveic, ja ienākumi mēnesī ir vismaz 700 eiro jeb minimālās algas apmērā. Likme ir 31,07% un šajā gadījumā jāveic sociālās iemaksas vismaz no 700 eiro.
• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs: ienākumam līdz 20 004 eiro – 20 %; ienākumam no 20 004 eiro līdz 78 100 eiro – 23 %; ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 eiro – 31 %.
• Pensiju apdrošināšana: tad, ja ienākumi mēnesī pārsniedz 700 eiro, iemaksas pensiju apdrošināšanai jāveic no daļas, kas pārsniedz šo robežu. Savukārt, ja ienākumi mēnesī nesasniedz 700 eiro, tad jāveic iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% no faktiskajiem ienākumiem. Ir vairākas grupas, kam minimālās obligātās iemaksas nav jāveic.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms

Jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis, iesniedzot ceturkšņa atskaiti Valsts ieņēmumu dienestā. Sīkāk par iemaksām:

• Mikrouzņēmumu nodoklis jāveic 25% apmērā no apgrozījuma – 80% no tā attiecina uz VSAOI, savukārt 20% uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Arī MUN maksātājiem jāveic minimālās obligātās iemaksas.

Vērtīgi zināt – MUN maksātāji var izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI), automatizējot nodokļa nomaksu. Saimnieciskās darbības veicējs visus ieņēmumus no saimnieciskās darbības ieskaita SDI kontā, savukārt banka sadarbībā ar VID tālākās darbības veic automātiski.

Svarīgi, lai grāmatvedība tiek vesta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, pretējā gadījumā var piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus, kad izveidojas pamatīgs nodokļu parāds un/vai tiek piemērotas sankcijas. Līdz ar to, domājot par to, kā uzsākt savu biznesu, jau laicīgi padomā arī par grāmatvedību – ja pats neorientējies grāmatvedības pasaulē, tad laba doma ir piesaistīt zinošu grāmatvedi, kas parūpēsies par to, lai ieņēmumu un izdevumu uzskaite ir korekta, kā arī tiek sagatavoti visi dokumenti, nodokļu aprēķins un samaksa.

Lēmums par to, kuru no saimnieciskās darbības formām izvēlēties – pašnodarbināto vai individuālo komersantu – var būt sarežģīts, tomēr to vajadzētu pieņemt ļoti atbildīgi, jo tieši tas ietekmēs biznesa darbību, personīgo atbildību, kā arī iespējas piesaistīt finansējumu. Kopumā pašnodarbinātais un individuālais komersants atšķiras tieši attiecībā uz reģistrācijas procesu, tajā pašā laikā vajadzētu apdomāt un izvērtēt arī vairākus faktorus faktorus, kurus apskatījām augstāk šajā rakstā.

Ceram, ka šajā rakstā sniegtā informācija palīdzēja Tev uzzināt par katru no šīm formām vairāk, lai arī Tu vajadzības gadījumā varētu izvēlēties savai situācijai piemērotāko!