Latkredits Blogs

Vidējā darba alga Latvijā: tendences un prognozes nākotnei

Vidējā darba alga ir viens no svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas atspoguļo valsts ekonomikas veselību un darba ņēmēju labklājību. Labā ziņa - vidējā alga Latvijā pēdējos gadus arvien pieaug. Vai tā turpinās augt arī turpmāk? Kādēļ tā šobrīd ir tāda, kāda ir, un par ko liecina vidējās darba algas pieaugums? Kādas ir nākotnes tendences? Par šiem citiem jautājumiem attiecībā uz vidējo darba algu Latvijā, ko noderīgi zināt gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, diskutējam šajā rakstā.

Vidējās darba algas tendences pēdējos gados

Kā jau minējām, mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā arvien pieaug. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro. Salīdzinot ar 2022. gada datiem, gada laikā vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb par 11.9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas 2023. gadā bija 10,14 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11.5%. 2022. gadā vidējā bruto darba alga Latvijā bija 1373 eiro, 2021. gadā - 1277 eiro, savukārt 2020. gadā - 1143 eiro.

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā diemžēl ir zemākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas, tomēr Latvijā tā pieaugusi visstraujāk. 2023. gadā mēneša vidējais atalgojums palielinājās visās Baltijas valstīs - Latvijā no 500 eiro uz 620 eiro jeb par 25%, Lietuvā no 730 eiro uz 840 eiro jeb par 15.1%, savukārt Igaunijā no 654 eiro uz 725 eiro jeb par 10.9%.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, no 27 valstīm Latvija diemžēl ierindojas vien 4. vietā. Zemākā vidējā bruto darba alga Eiropā ir Bulgārijā - aptuveni 1020 eiro pirms nodokļu samaksas, savukārt augstākā Norvēģijā - aptuveni 4400 eiro pirms nodokļu samaksas (dati par 2024. gada 1. ceturksni).

Nozaru analīze: Kurās nozarēs algas aug visstraujāk?

2023. gadā mēneša vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 20,2%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - par 19%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 18,9%, transporta un uzglabāšanas nozarē - par 18%, enerģētikas nozarē - par 15,2% un valsts pārvaldē - par 14,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Straujāku mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un enerģētikas nozarē veicināja gan atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, gan pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.

Labāk atalgoto nozaru tops 2023. gadā, kur darba samaksa mēnesī bija lielāka par vidējo valstī: finanšu un apdrošināšanas darbība (2656 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumi (2523 eiro), enerģētika (2041 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare (1937 eiro), valsts pārvalde (1777 eiro), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1710 eiro), veselības un sociālā aprūpe (1662 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozare (1582 eiro), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (1552 eiro) (dati par 2023. gada 2. ceturksni). Savukārt zemākais atalgojums 2023. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (985 eiro).

Vidējās darba algas ietekmējošie faktori

Vidējā bruto darba samaksa valstī atkarīga no vairākiem faktoriem:

Ekonomikas attīstības līmenis

Jo stabilāka un spēcīgāka ir valsts ekonomika, jo lielāka ir uzņēmumu peļņa, kā rezultātā darba devēji var piedāvāt darba ņēmējiem lielāku samaksu par pilnas slodzes darbu.

Darba ņēmēju pieprasījums un piedāvājums

Jo lielāks ir darba ņēmēju pieprasījums, jo lielāka samaksa par pilnas slodzes darbu tiek piedāvāt - nozarēs, kur nepieciešami augsti kvalificēti darba ņēmēji, piemēram, IT jomā, mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas mēdz būt augstāka. Savukārt, jo lielāks ir darba ņēmēju piedāvājums, jo zemāka samaksa par pilnas slodzes darbu tiek piedāvāta.

Inflācija

Jo lielāka ir inflācija un straujāk paaugstinās cenu līmenis valstī, jo lielāku samaksu sagaida darba ņēmēji, lai varētu kompensēt inflāciju - saglabāt savu pirktspēju un segt savus ikdienas izdevumus.

Valsts politika

Protams, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas lielā mērā atkarīga arī no valstiskā līmenī pieņemtiem lēmumiem - nodokļu politikas, minimālās algas palielināšanas, neapliekamā minimuma un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos u.c. Jo lielāka ir minimālā alga, jo lielāka kļūst vidējā neto darba samaksa Latvijā. Savukārt, jo mazāki nodokļi, jo lielāka kļūst vidējā darba alga Latvijā. Tāpat valsts var piedāvāt dažādus nodokļu atvieglojumus un atbalsta programmas gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Darba tirgus strukturālās izmaiņas

Vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas mainās līdz ar darba tirgus strukturālajām izmaiņām - darba devēju un darba ņēmēju prasībām, darba vides specifiku, darba veikšanai nepieciešamajām iemaņām u.c. Jo lielāka atbilstība starp to, kas darba devējam ir nepieciešams un ko darba ņēmējs var piedāvāt, jo lielāka kļūst vidējā neto darba samaksa valstī.

Demogrāfiskās izmaiņas

Jo vairāk cilvēku dodas prom no valsts jeb emigrē, jo mazāks ir darba ņēmēju piedāvājums un lielāks kļūst darba ņēmēju pieprasījums, kā rezultātā darba ņēmēji piedāvā lielāku samaksu par pilnas slodzes darbu un otrādi.

Vidējās darba algas tendences nākotnē

Tuvāko gadu vidējās darba algas tendences ir iepriecinošas - banku analītiķi un citi finanšu eksperti uzskata, ka vidējā darba alga, visticamāk, turpinās pieaugt. Vidējās darba algas pieaugumu veicinās saspringtā darba tirgus situācija, darbaspēka trūkums, kā arī darba ņēmēju vēlme kompensēt joprojām augsto inflācijas līmeni. Vidējā darba alga turpinās pieaugt, tomēr jārēķinās, ka pieaugums būs lēnāks - aptuveni 10% gadā.

Lai gan inflācija joprojām mazina Latvijas iedzīvotāju vidējo pirktspēju, plaisa starp cenu un algu kāpumu arvien mazinās, tādējādi Latvijas iedzīvotāju pirktspēja sāk atgriezties normālā līmenī. Vēl, protams, jāpaiet kādam laikam, lai iedzīvotāji atgūtu kopš 2022. gada sākuma zaudēto pirktspēju, tomēr tas, ka vidējā darba alga vairs nemazināsies, ir ļoti pozitīvi.

Skatoties uz Latvijas vidējās darba algas nākotnes tendencēm, ir cerība, ka arvien uzlabosies arī Latvijas ekonomiskā attīstība un labklājība. Tomēr, protams, joprojām pastāv dažādi būtiski izaicinājumi, lai vidējā bruto darba samaksa valstī būtu atbilstoša un vienlīdzīga gan starp dažādām nozarēm, gan starp dažādiem reģioniem, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu un iekļaujošu darba vidi visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Aicinām gan darba devējus, gan darba ņēmējus aktīvi sekot līdzi ekonomiskajām aktualitātēm, t.sk. tam, kāda ir vidējā darba alga, minimālā alga un atvaļinājuma nauda, kas var palīdzēt pieņemt finansiāli gudrus lēmumus. Ja kādas lielākas ieceres īstenošanai nepieciešams papildu finansējums, izvēlies uzticamu risinājumu - Latkredits.lv! Sniegsim profesionālu konsultāciju, kā arī sagatavosim individuālu piedāvājumu tieši Tavai situācijai un  vajadzībām. Tomēr atgādinām, ka ikviens aizdevums ir nopietnas saistības, tādēļ sākumā rūpīgi izvērtē tā nepieciešamību, piemērotību situācijai, kā arī savas iespējas to godprātīgi atmaksāt!