Latkredits Blogs
Jaunumi finanšu nozarē, mūsu pakalpojumi un ikdienas padomi darbībās ar finansēm
Ja esi kādreiz izīrējis dzīvokli vai veicis citus līdzīgus finanšu darījumus, noteikti esi saskāries ar drošības naudas jēdzienu. Drošības nauda veicina pircēja un pārdevēja savstarpējo uzticēšanos, palīdz novērst iespējamos darījumu riskus un aizsargā abas puses no negaidītiem zaudējumiem.
Šī raksta mērķis ir sniegt detalizētu informāciju un praktiskus padomus par drošības naudas nozīmi un tās izmantošanu dažādos darījumos. Lasi tālāk!
Drošības nauda ir konkrēta, līgumā atrunāta naudas summa, kas tiek iemaksāta kā garantija, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēji ievēro noteiktās saistības. Tā var tikt piemērota dažādās situācijās, piemēram, izīrējot dzīvokli, iegādājoties preces vai pakalpojumus utt.
Visbiežāk abas puses pirms līguma slēgšanas vienojas par noteiktu summu, kas tiek iemaksāta līgumslēdzēja kontā. Iemaksātā drošības nauda tiek glabāta pie tās puses, kura sniedz pakalpojumu. Tā netiek izmantota un tiek glabāta kā nodrošinājums. Ja saņēmējs izpilda saistības, drošības nauda tiek atgriezta tam, kas to iemaksājis. Ja saistības netiek izpildītas, drošības nauda var tikt izmantot, lai segtu zaudējumus.
Piemēram, ja īrnieks atgriež izīrētājam dzīvokli sliktā stāvoklī un ir redzami bojājumi, drošības nauda var tikt izmantota, lai veiktu remontu. Vai, ja pircējs rezervējis kādu preci un pirms tās iegādāšanās iemaksājis drošības naudu, pēc preces iegādes tā tiek atgriezta pircējam.
Kopumā drošības naudas piemērošanai nav atrunātas likumiskās prasības. Ar likumu sīkāk ir atrunāts dzīvojamo telpu īres līgums, tai skaitā, drošības naudas piemērošana. Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 12. pantu:
12.panta (1) apakšpunkts — Izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Drošības nauda ir samaksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos.
12.panta (2) apakšpunkts — Ja īrnieks, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam jebkādus dzīvojamās telpas īres līgumā paredzētos maksājumus, parāds tiek dzēsts no drošības naudas un izīrētājs par to nekavējoties paziņo īrniekam.
12.panta (3) apakšpunkts — Dzīvojamās telpas īres līgumā var paredzēt, ka izīrētājam ir tiesības izlietot drošības naudu kavētu līgumā paredzētu maksājumu segšanai arī dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā, kā arī paredzēt īrnieka pienākumu no jauna iemaksāt izlietoto drošības naudu.
12.panta (4) apakšpunkts — Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai nav izmantota vai ir izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts citādi.
Kā iepriekš minējām, populārākā situācija, kurā iesaistīt drošības nauda, ir izīrējot nekustamo īpašumu. Drošības nauda īrējot nekustamo īpašumu ir summa, ko īrnieks iemaksā izīrētājam kā nodrošinājumu par īres līguma noteikumu izpildi. Šī summa tiek piemērota, lai aizsargātu izīrētāju situācijās, kad īrnieks neizpilda savas saistības, piemēram, nemaksā īri laicīgi vai rada bojājumus īpašumam. Īres gadījumā drošības nauda nevar pārsniegt divu mēnešu īres maksas lielumu.
Drošības nauda jāmaksā vairāku svarīgu iemeslu dēļ, kas saistīti ar abu pušu interešu aizsardzību un riska mazināšanu. Tai skaitā, lai izīrētājs saņemtu garantiju, ka īrnieks izpildīs savas saistības saskaņā ar īres līgumu, kā arī izīrētājam būtu finanšu līdzekļi bojājumu segšanai, ja tādi būs radušies. Tāpat drošības maksa var būt veids, kā īrniekam parādīt savu finansiālo stabilitāti un atbildību, kā arī tā var palīdzēt strīdu risināšanā starp īrnieku un izīrētāju. Visbeidzot, dažās valstīs un jurisdikcijās drošības nauda ir likumā noteikta prasība, lai aizsargātu izīrētāja intereses un nodrošinātu godīgu attieksmi pret īrniekiem.
Ja runa ir par dzīvojamo telpu īri, tad drošības naudas summa tiek noteikta atbilstoši likumam par dzīvojamo telpu īri. Kā iepriekš minējām, 12.panta pirmais apakšpunkts paredz, ka drošības nauda nedrīkst pārsniegt divu mēnešu īres maksu.
Ar likumu atrunāta tikai drošības nauda, kas saistīta ar nekustamā īpašuma izīrēšanu. Citi gadījumi netiek regulēti un nav atrunāti ar likumu. Vairāk informāciju par drošības naudas piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu meklē likumā par dzīvojamo telpu īri.
Apkopojot visu iepriekš minēto, drošības nauda ir būtisks elements dažādos darījumos, īpaši izīrējot nekustamo īpašumu, jo tā kalpo par garantiju līgumsaistību izpildei un abu pušu interešu aizsardzībai. Tā nodrošina, ka īrnieks laicīgi maksās īri, rūpēsies par īpašumu un, ja nepieciešams, segs radītos bojājumus.
Pirms veic jebkādus darījumus, rūpīgi izlasi līgumu un visus punktus, kas attiecas uz drošības naudu. Neskaidrību gadījumā vienmēr ir vērts konsultēties ar profesionāļiem, kas palīdzēs izprast visus līgumpunktus un izvērtēs to atbilstību. Ja pēc raksta izlasīšanas saprati, ka drošības naudas iemaksa un dzīvokļa īrēšana kā tāda nav labākais risinājums priekš tevis, ieskaties, ko tev var piedāvāt aizdevums nekustamā īpašuma iegādei, kas ļaus iegādāties savu personīgo mājvietu.
Atgriezties uz sākumu