Latkredits Blogs

Atvaļinājuma naudas aprēķins - kā to veic un kas jāņem vērā?

Lai arī daudzos gadījumos atvaļinājuma nauda, kas izmaksāta par četrām kalendāra nedēļām, ir vienāda ar darba algu, atvaļinājuma naudas aprēķins ir citāds. Tas nav tas pats, kas darba alga, arī tajos gadījumos, ja darbiniekam ir konkrēta nemainīga mēnešalga.

Atvaļinājuma naudas aprēķins ir salīdzinoši sarežģīta formula, kuru ietekmē daudz un dažādi faktori. Ikvienam darbiniekam būtu jāzina, kā darba devējs nosaka vidējo izpeļņu un aprēķina ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma naudu - ja darbiniekam tas nav saprotams, viņam ir tiesības vērsties pie darba devēja un lūgt paskaidrojumus.

Darba likuma 75. pants nosaka, ka atvaļinājuma naudai tiek piemērots vidējās izpeļņas aprēķins. Vidējo izpeļņu aprēķina sekojoši: darba alga + pēdējo sešu mēnešu laikā izmaksātās darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas. Ja darbinieks ir nostrādājis mazāk par sešiem mēnešiem vai arī viņam izmaksāta ne tikai darba alga, bet veiktas arī citas samaksas, tad vidējā izpeļņa ir lielāka, līdz ar to lielāka ir arī atvaļinājuma nauda.

Svarīgi - aprēķinot atvaļinājuma naudu, tiek aprēķināta vienas dienas vai stundas vidējā izpeļņa! Dienas vidējo izpeļņu aprēķina sekojoši: pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā laika posmā nostrādāto dienu skaitu. Darba likums nosaka, ka nostrādāto dienu skaitā neietilpst slimības dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu kādu attaisnojošu iemeslu dēļ. Ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā ir slimojis, tad vienas dienas vai stundas vidējā izpeļņa ir mazāka, līdz ar to mazāka ir arī atvaļinājuma nauda. Tāpat vidējo izpeļņu ietekmē, piemēram, svētku dienu skaits atvaļinājuma laikā - ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, kas iekrīt darba dienā, tad par tām atvaļinājuma nauda netiek maksāta. Atvaļinājuma naudu nemaksā arī par sestdienām un svētdienām.

Gala rezultātā summa, ko darbinieks savā bankas kontā saņem kā atvaļinājuma naudu, veidojas dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Kā tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda?

Lielākā daļa ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu cenšas izmantot pēc iespējas lietderīgāk, paveicot kādus svarīgus darbus vai, piemēram, dodoties sen kārotā ceļojumā, līdz ar to ir aktuāls jautājums - kā tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda? Pirms vai pēc atvaļinājuma? Darba likumā noteikts, ka darba devēja pienākums ir ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma naudu un naudu par laiku, kas nostrādāts līdz ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, izmaksāt ne vēlāk kā vienu dienu pirms ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma sākuma.

Tomēr tas nav akmenī kalts - abpusēji vienojoties ar darba devēju, darbiniekam iesniedzot rakstveida pieprasījumu, naudu par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un naudu par laiku, kas nostrādāts līdz ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, var izmaksāt arī citā laikā, pēc atvaļinājuma, taču ne vēlāk kā reizē ar nākamo darba algu.

Kad pienākas atvaļinājums?

Kā jau augstāk minējām, ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tomēr atvaļinājums nepienākas līdz ar pirmo nostrādāto dienu - tā uzkrājums gan! Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek piešķirts par individuāli nostrādātu darba gadu, un tiesības uz pilnu atvaļinājumu par pirmo darba gadu darbiniekam rodas pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem.

Tomēr jāņem vērā, ka šādā gadījumā atvaļinājums daļēji tiek piešķirts un apmaksāts avansā un, ja darbinieks tuvākā gada laikā pārtrauks darba attiecības, darba devējam ir tiesības ieturēt pārmaksāto atvaļinājuma naudas daļu.

Atvaļinājums pienākas sekojošās situācijās:

• Darbinieks bijis nodarbināts faktiski;
• Darbinieks kāda attaisnojoša iemesla dēļ nav veicis darbu;
• Darbiniekam ir pārejoša darbnespēja;
• Darbinieks atrodas grūtniecības vai dzemdību prombūtnē;
• Darbinieks atrodas īslaicīgā prombūtnē;
• Darbinieks piespiedu kārtā kavējis darbu, ja prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā;
• Darbinieks ir bērna tēvs, adoptētājs vai cita persona, kas atbilst Darba likuma 155. pantam;
• Darbiniekam ir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas (tā dēvētais bezalgas atvaļinājums) līdz četrām kalendāra nedēļām viena gada laikā.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu konkrētā laikā uz darbinieka un darba devēja vienošanās vai atvaļinājumu grafika pamata. Darba devējam ir pienākums iepazīstināt visus darbiniekus ar atvaļinājumu grafiku, un tam jābūt pieejamam. Tomēr var būt situācijas, kad grafiks ir jāgroza, piemēram, kāds no darbiniekiem saslimst - tādās situācijās ir jāinformē darbinieks, un kopīgi jāvienojas par izmaiņām. Kad tiek piešķirts atvaļinājums, darba devējam pēc iespējas jārēķinās ar darbinieka vēlmēm, tomēr jāsaprot, ka ne vienmēr darba devējs varēs apmierināt katra darbinieka vēlmes, tādējādi jāspēj rast kompromiss. 

Tuvojas Tavs ikgadējais apmaksātas atvaļinājums, kura laikā plāno īstenot kādu sapni, piemēram, veikt mājokļa atsvaidzināšanu vai doties ceļojumā? Diemžēl sapņu realizācijai ne vienmēr pietiek ar darba samaksu un iekrājumiem, tādēļ, iespējams, Tev var noderēt tāda iespēja kā patēriņa kredīts vai īstermiņa kredīts no Latkredits.lv. Tas ir ātrākais un vienkāršākais risinājums, tomēr atceries, ka ikviens kredīts ir nopietnas saistības, kuras nāksies godprātīgi atmaksāt, tādēļ sākumā rūpīgi izvērtē savas iespējas! Lai veiksmīgs atvaļinājums!