Latkredits Blogs

Kāpēc jāmaksā nodokļi?

Ikvienam valsts iedzīvotājam ir jāmaksā nodokļi – ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai (nodokļu definīcija likumā). Nodokļi ir valsts galvenais ienākumu avots, un, skaidrojot vienkāršāk, tie jāmaksā, lai valsts spētu nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, līdz ar to labumu no nodokļu maksāšanas gūst ikviens valsts iedzīvotājs. Šajā rakstā stāstām vairāk par nodokļiem un kāpēc ir svarīgi tos maksāt.

Nodokļi no darba algas – kāpēc tie ir nepieciešami?

Nodokļi no darba algas nepieciešami, lai, kā jau minējām, nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus: veselības aprūpi, izglītību, infrastruktūru. To, cik nodokļu katram valsts iedzīvotājam jāmaksā, un to, kā tiek izlietoti iekasētie nodokļi, izlemj valsts vadība. Latvijā no darba algas tiek ieturēti sekojoši nodokļi:

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Ja darba devējs ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tad mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēro tiek piemērots 20% IIN, savukārt virs 1667 eiro – 23%. Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta, tad tiek piemērots 23% IIN.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Mēneša ienākumam tiek piemērotas VSAOI 34,09% apmērā, kur 23,59% no tām ir darba devēja daļa, savukārt 10,5% – darba ņēmēja daļa.

Ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, tad algai tiek piemēroti arī nodokļu atvieglojumi, ja uz tādiem ir tiesības. Fiziskai personai ir tiesības uz sekojošiem nodokļu atvieglojumiem: gada neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām, papildu nodokļa atvieglojums (personām, kuras atzītas par personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieki).

Jāņem vērā, ka, no darba algas nemaksājot ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas nodokli, ''uz rokas'' iespējams saņemt vairāk, tomēr ilgtermiņā darba ņēmējs ir tikai un vienīgi zaudētājs, jo tādā gadījumā viņš nav apdrošināts ne valsts pensijai, ne citiem apstākļiem: bezdarbam, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātei, maternitātei, paternitātei un slimībai, kā arī vecāku apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai. Tādā gadījumā, piedzīvojot problēmas kādā no šīm jomām/iestājoties attiecīgajam gadījumam, neoficiāli nodarbinātam darba ņēmējam nāksies maksāt no sava maciņa, tādējādi radot pamatīgu robu budžetā un/vai iedzīvojoties finansiālās problēmās.

Vidējā darba alga Latvijā un nodokļu ietekme uz ienākumiem

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1671 eiro. Latvijas nodokļu sistēma īsteno progresīvo nodokļu sistēmas modeli jeb personām ar lielākiem ienākumiem un turīgākām personām jāveic lielākas nodokļu iemaksas. Šāds modelis palīdz samazināt nodokļu slogu personām ar zemāku maksātspēju, līdz ar to nodrošina lielāku taisnīgumu starp visiem nodokļu maksātājiem.

Kā jau minējām, algas nodoklis ir sekojošs: 20% mēneša ienākumam līdz 1667 eiro, 23% mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro. Savukārt progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ir sekojošas:

• Ienākumam līdz 20 004 eiro gadā – 20%;
• Ienākumam no 20 004 eiro līdz 78 100 eiro gadā – 23%;
• Ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 eiro gadā – 31%.

Nākotnes prognozes liecina, ka vidējā darba alga Latvijā arvien pieaugs, kā rezultātā lielai daļai darba ņēmēju būs jāveic lielāki nodokļu maksājumi. Tomēr Finanšu ministrija (FM) diskutē par darbaspēka nodokļu izmaiņām, kas varētu stāties spēkā jau nākamgad - tās paredz, ka tiks paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, minimālā alga un neapliekamais minimums. Šādas izmaiņas palīdzētu palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Tāpat šīs izmaiņas paredz ieviest divas IIN likmes: ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%. Kopumā tas varētu ienest valsts budžetā papildu 120 miljonus eiro.*

Pensijas aprēķināšana – kā nodokļi palīdz veidot jūsu nākotni?

Runājot par nodokļiem un to nozīmi, jāpiemin vēl kāds svarīgs temats – pensija. Oficiāli nodarbinātiem darba ņēmējiem, no kuru darba algas tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, t.sk. vecuma pensiju, sasniedzot attiecīgo darba stāžu un vecumu, vecuma pensiju. Lai arī lielai daļai liekas, ka līdz tam jāgaida vēl daudzi gari gari, patiesībā par to jāsāk domāt laicīgi, jo, sasniedzot pensijas vecumu un pensionējoties, finansiālā labklājība būs atkarīga tieši no agrāk maksātajiem (vai nemaksātajiem) nodokļiem.

Pensijas aprēķināšana tiek veikta pēc formulas P = K/G, kur:

• P  = gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;
• K = apdrošinātā cilvēka uzkrātais pensijas kapitāls. To veido šī cilvēka personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums;
• G = laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Jo lielāki bijuši personas ienākumi, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo attiecīgi lielāks arī vecuma pensijas apmērs. Latvijas pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem:

1. Pensiju 1. līmenis (valsts obligātā nefondēto pensiju shēma)

Šajā līmenī iesaistās visi sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji. Veiktās iemaksas tiek izmaksātas esošajiem pensionāriem, kā arī katra iemaksu veicēju personīgajā kontā tiek reģistrēta informācija pensijai. Pirms tiek aprēķināta pensija, tiek veikta pensijas kapitāla aktualizācija jeb pensijas apmērs tiek pārrēķināts atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2. Pensiju 2. līmenis (valsts fondēto pensiju shēma)

Daļa no obligātajām sociālajām iemaksām tiek novirzīta šim līmenim. Tās tiek novirzītas patstāvīgi izvēlētā ieguldījumu plānā, kura pārvaldnieks tās iegulda finanšu tirgos. Rūpīga pensiju 2. līmeņa pārvaldīšana ļauj ne tikai saglabāt uzkrāto pensijas apmēru, bet arī palielināt pensijas vērtību. Šie līdzekļi tiek uzkrāti speciāli Tev izveidotā kontā, tomēr tos varēsi izmantot tikai, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu un pensionējoties.

3. Pensiju 3. līmenis (privātā brīvprātīgā pensiju shēma)

Šajā līmenī iespējams veikt brīvprātīgas iemaksas, kuras ar pārvaldnieku starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgos. Šo pensiju vari saņemt jau no 55 gadu vecuma jeb pirms pensijas vecuma sasniegšanas, kā arī, ja iemaksas tiek veiktas patstāvīgi, vari saņemt daļēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.

3 līmeņi nepieciešami, lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti, jo tādējādi tiek pēc iespējas izlīdzināts katrā līmenī iespējamais demogrāfiskais vai finansiālais risks. Tomēr jāsaprot, ka par finansiālo labklājību savās vecumdienās vari parūpēties tikai un vienīgi Tu pats, godprātīgi maksājot visus nodokļus, rūpīgi izvēloties 2. pensiju līmeņa pārvaldnieku un veicot iemaksas arī pensiju 3. līmenī.

Nodokļi ir ieguldījums Tavā nākotnē un valsts labklājībā kopumā – godprātīgi maksājot visus nodokļus, valsts varēs nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, savukārt Tu vajadzības gadījumā varēsi saņemt attiecīgos pabalstus/pakalpojumus. Tāpat, godprātīgi maksājot visus nodokļus, varēsi parūpēties par savu pensiju jeb finansiālo labklājību nākotnē. Ceram, ka augstāk minētā informācija palīdzēja Tev saprast, kāpēc jāmaksā nodokļi, un varēsi izmantot šo informāciju, lai paaugstinātu savas dzīves kvalitāti.